Labdien! Swedbank mājas lapā ieviesām jaunu rubriku - "Eksperta komentārs". Pašreizējā makroekonomiskajā situācijā sabiedrībā ir arvien lielāka vajadzība pēc ekspertu skaidrojuma un prognozēm par svarīgākajām norisēm, šajā rubrika katru nedēļu tiks publicēti ekspertu komentāri par aktuālām tēmām.

Vienības darbaspēka izmaksas turpina krist, uzlabojot Latvijas konkurētspēju
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

Pēc jaunākajiem CSP datiem kopējā darba samaksa (jeb algu fonds ekonomikā) 3. ceturksnī samazinājās par 31% gada laikā. Pēc mūsu aplēsēm tas nozīme, ka vienības darbaspēka izmaksas (t.i., nepieciešamās izmaksas, lai saražotu vienu produkcijas vienību) 3. ceturksnī krita par turpat 13.5%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni. Tas jau ir otrais ceturksnis pēc kārtas, kad krīt vienības darbaspēka izmaksas (2. ceturksnī tās samazinājās par 1.5% gada laikā). Tādējādi Latvijas konkurētspēja turpina uzlaboties un, ņemot vērā pasaules lēno atkopšanos, eksporta perspektīvas nākamajiem gadiem paliek arvien spožākas.

Tomēr, tajā pat laikā nevar teikt, ka mājas darbs jau ir izpildīts un tagad varam vien sēdēt un priecāties par šo uzlabojumu. Pielāgošanās darba tirgū vēl nav pietiekoša, un līdz šim produktivitātes pieaugums lielā mērā tika balstīts uz darbinieku atlaišanu un/vai darba stundu samazināšanu (tā vismaz privātajā sektorā). Kā jau iepriekš teicām, šādu stratēģiju nevar īstenot bezgalīgi, un tāpēc, lai ražīguma pieaugums būtu ilgtspējīgs, tam jākļūst „gudrākam” (piem., uzlabojot tehnoloģijas, palielinot izlaidi).

Sabiedriskajā sektorā, neskatoties uz straujāku algu samazināšanu, darba samaksas fonda kritums ir mazāks nekā privātajā sektorā. 3. ceturksnī darba samaksas fonds krita par 23% gada laikā, kamēr privātajā sektorā jau par 35%. Nākamajos ceturkšņos darbaspēka izmaksu kritums kļūs daudz lēnāks, jo arī bezdarba kāpums bremzēsies. Privātajā sektora visticamāk korekcija turpmāk notiks vairāk uz algu samazināšanas rēķina, kamēr sabiedriskajā sektorā vēl varētu būt potenciāls štata vietu samazināšanai.

Ir ļoti svarīgi nepieļaut lēmumu pieņemšanas novilcināšanu - gan valsts sektorā jāuzlabo uzņēmējdarbības vide un jāpabeidz valsts sektora strukturālās reformas, gan privātā sektorā, kur jāveicina ražīgums. Lēmumu nepieņemšana izpaudīsies lēnākā produktivitātes izaugsmē, daudzkārt palielinot un paildzinot spiedienu uz algām un nodarbinātību, kas savukārt nozīmē dziļāku krīzi.