Eksports saglabāsies kā apstrādes rūpniecības izaugsmes galvenais dzinējspēks
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

Augustā apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu veicināja gan eksports, gan arī apgrozījuma kāpums vietējā tirgū. Eksporta apgrozījuma izaugsme jau sasniedza 44.7%, salīdzinot ar pērnā gada augustu, kamēr vietējā tirgū tā vēl bija vien 8%. Kopumā rūpniecības apgrozījums gada laikā pieauga par 23.3%, sasniedzot 2008.g. decembra līmeni.

Vidēji šī gada 8 mēnešos negatīvu izaugsmi uzrāda vēl tikai pārtikas rūpniecība, mēbeļu ražošana un citu transportlīdzekļu ražošana (izņemot automobiļus un to piekabes). Visās pārējās galvenajās nozarēs jau ir novērojama izaugsme – citur straujāka (piem., kokrūpniecībā, farmācijā), citur lēnāka (piem., nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā).

Redzams, ka izaugsme eksporta apgrozījumam sāk lēnām bremzēties, kamēr vietējam tirgum lēnām pieņemas spēkā. Tomēr vēl diezgan ilgu laiku eksports paliks galvenais apstrādes rūpniecības dzinējspēks (īpaši, ņemot vērā, ka tā īpatsvars kopējā apgrozījumā ir palielinājies).

Pozitīva apstrādes rūpniecības apgrozījuma dinamika apstiprina to, ka apstrādes rūpniecībā atgūšanās ir samērā laba un tā saglabājas kā viens no visas ekonomikas izaugsmes virzītājspēkiem. Tomēr tajā pat laikā līdzīga rūpniecības dinamika vērojama arī kaimiņvalstīs, tātad Latvijas izaugsme nav arī nekas ārkārtējs. Turklāt jāņem vērā, ka pasaules ekonomikas attīstība bremzēsies nākamajos gados (it īpaši Eiropā), tādējādi arī pieprasījums pēc mūsu eksporta mazināsies.

Lai Latvijas izaugsme kļūtu noturīga un ilgstoša, ir nepieciešamas investīcijas gan jaunu ražošanas kapacitāšu ieviešanā (eksportējošu nozaru līderi bieži vien jau ir tuvu maksimālai jaudu noslodzei), gan esošo efektīvākā un gudrākā izmantošanā (piem., ar jau esošām iekārtām ražot preces ar lielāku pievienotu vērtību), gan jāapgūst jauni noieta tirgi. Savukārt no valsts puses ir nepieciešams turpināt darbu pie investīciju vides uzlabošanas (nodokļu politika, valsts reitingu paaugstināšana, finanšu tirgu dažādošana, augstākās izglītības reforma utt.).