Deflācijas scenārijs vēl nav zaudējis aktualitāti
Lija Strašuna Swedbank vecākā ekonomiste

Aprīlī patēriņa cenas pieauga vairāk, nekā bijām gaidījuši (0.9% mēneša laikā) - galvenokārt tāpēc, ka siltumenerģijas tarifu pieaugums izrādījās lielāks (proti, ne tikai Rīgā, bet arī citās pašvaldībās), un arī pārtikas cenas turpināja iet uz augšu. Savukārt parējās preču un pakalpojumu grupās cenas attīstība notika atbilstoši prognozēm.

Lai gan gada otrajā pusē saistībā ar pasaulē notiekošo fiskālo konsolidāciju gaidāma izejvielu cenu kāpuma piebremzēšanās, tomēr līdzšinējā pasaules cenu pieauguma ietekmē Latvijā deflācijas periods varētu būt īsāks, nekā līdz šim prognozēts. Savu iespaidu neapšaubāmi atstāj arī vājāks eiro kurss attiecība pret ASV dolāru, jo tas automātiski sadārdzina degvielu Latvijā.

Tomēr deflācijas scenārijs nav zaudējis aktualitāti. Pat, ja patēriņa un ražotāju cenas Latvijā kāps pasaules cenu ietekmē, vietējas izcelsmes cenās joprojām būs jūtams deflācijas spiediens, jo mājsaimniecību patēriņš vēl būs vājš -zemās nodarbinātības, kā arī aktīvu un pasīvu sabalansēšanas procesa dēļ (t.i., kredītsaistību samazināšanās). To var redzēt arī aprīļa datos – pakalpojumu cenas turpināja kristies (0.5% mēneša laikā, 5.8% gada laikā).

Minētie apstākļi kopā ar zemu inflāciju pasaulē nozīmē, ka pat tādā gadījumā, ja Latvijā no jauna iestāsies inflācija, tā būs maza. Vienīgais būtiskais iekšzemes faktors, kas var radīt nozīmīgāku cenu kāpumu, ir izmaiņas nodokļu politikā. Tāpēc, plānojot nodokļus, jāņem vērā ne tikai to fiskālais efekts, bet arī ietekme uz cenām. Mūsu pašreizējā prognoze ir, ka 2010. gadā vidējā patēriņu cenu deflācija varētu sasniegt 3%, bet visticamāk nāksies to pārskatīt uz augšu (t.i., mazāka deflācija). Sagaidāms, ka mēnešu cenu dinamika saglabāsies svārstīga.