Patēriņa cenu deflācija martā pierimusi, bet cenu kritums vēl turpināsies
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste

Īstermiņa patēriņa cenu dinamiku paliek arvien grūtāk prognozēt. Martā patēriņa cenas atkal nedaudz pieauga. Pārsteiguma momentu, kas tagad arī visvairāk ietekmēja kopējo cenu dinamiku, sagādāja pārtikas preces, kas veido ap 23% no patēriņa cenu groza. Neskatoties uz veikalos novērotājām atlaidēm, pārtikas preču cenas martā kopumā pieauga, ko galvenokārt noteica dārzeņu un augļu sadārdzināšanās. To varbūt daļēji var skaidrot ar ilgu ziemu Latvijā, kā dēļ vietējā raža varētu parādīties veikalu plauktos nedaudz vēlāk  – tāpēc arī sezonālā cenu samazināšanās aizkavēsies. Protams, savu ietekmi atstāj arī augošās cenas pasaulēs tirgos. Tas, piemēram, palielina arī degvielas cenas Latvijā.

Savukārt pakalpojumu cenas martā turpināja krist, atspoguļojot vājo iekšzemes pieprasījumu. Tas arī nākamajos mēnešos dzīs vietējo resursu un pakalpojumu cenas uz leju. Sagaidāms, ka līdz ar globālas izaugsmes palēnināšanos arī pasaules cenu pieaugums mazliet atslābs gada otrajā pusē (piem., naftai un citām izejvielām). Tāpēc deflācija Latvijā noteikti turpināsies, lai gan patēriņa cenu mēnešu dinamika saglabāsies svārstīga. Pašlaik mēs vēl saglabājām savu prognozi, ka 2010. gadā vidējā deflācija sasniegs aptuveni 3%.