IKP: pozitīvie pārsteigumi turpināsies.
Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists

Iekšzemes kopprodukta (IKP) 2009.gada rezultāts pilnībā atbilst mūsu prognozei, proti, tas gada laikā samazinājās par 18.0%. Tas nozīmē to, ka pērn recesija turpinājās arī pēdējā ceturksnī, bet IKP ceturkšņa kritums bija gandrīz divreiz lēnāks, nekā 3. ceturksnī, jeb aptuveni 2% (izslēdzot sezonalitāti). IKP kritumu pamatā ietekmēja investīciju sarukums – nepieciešamību pēc investīcijām iespaidoja neizmantotā kapacitāte, proti, pasaules ekonomikai un līdz ar to mūsu eksportam atkopjoties, eksportētāji spēja atjaunot ražošanu, labāk noslogojot esošās jaudas.

Kā patīkamu pārsteigumu var minēt privātā patēriņa dinamiku – tas, izslēdzot sezonalitāti, ir pieaudzis pret iepriekšējo ceturksni. Nozīmīgs faktors privātā patēriņa ceturkšņa pieaugumam ir deflācija, cilvēki varēja nopirkt vairāk ar mazāku naudas daudzumu, kā arī bija spiesti vairāk tērēt bargās ziemas dēļ (piemēram, apkurei).

Šogad pozitīvās ziņas, piemēram, 4% mazumtirdzniecības apjomu pieaugums šī gada janvārī, mīsies ar ne tik pozitīvām. Iespējams, ka sezonāli izlīdzinātā IKP ceturkšņa pieaugums varētu parādīties jau 1. ceturksnī. Tomēr riski paliek (piemēram, nenoteiktība ap nākamā gada valsts budžetu gaidāmo vēlēšanu iespaidā) un noturīgs IKP pieaugums varētu atsākties gada beigās. Kopumā mēs prognozējam, ka IKP šogad uzrādīs aptuveni 3% kritumu daļēji bāzes efekta dēļ.