Labdien! Swedbank mājas lapā ieviesām jaunu rubriku - "Eksperta komentārs". Pašreizējā makroekonomiskajā situācijā sabiedrībā ir arvien lielāka vajadzība pēc ekspertu skaidrojuma un prognozēm par svarīgākajām norisēm, šajā rubrika katru nedēļu tiks publicēti ekspertu komentāri par aktuālām tēmām.

Patēriņa cenu deflācija turpinās
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

Decembra patēriņa cenu deflācija izrādījās mazliet mazāka, nekā bijām gaidījuši, galvenokārt dēļ augstākām pārtikas cenām. Tomēr 2009. gada vidēja inflācija (3.5%) sakrita ar mūsu prognozēm.

Lai gan 2009. gadā vidēji vēl tika novērota inflācija, tas pārsvarā ir sakarā ar nodokļu izmaiņām gada sākuma (t.sk. PVN paaugstināšana). No maksimuma šī gada martā patēriņa cenas jau ir nokritušas par 4.5%. Atskaitot nodokļu efektu, cenu kritums notika visa gada laikā.

Šī gada sākumā mēneša deflācija varētu nedaudz pierimt sakarā ar nodokļu izmaiņām un arī sezonāla cenu pieauguma pārtikai. Tajā pat laikā gada izpārdošanas janvārī-februārī, kā arī dabas gāzes un apkures tarifu turpmāka samazināšana padziļinās cenu kritumu gada pirmajā pusē.

2010. gadā vidēja deflācija varētu sasniegt aptuveni 3-4%. No vienas puses, to mazliet mazinās nodokļu izmaiņas, piem., akcīze alkoholam, cigaretēm, dabas gāzei, kā arī naftas produktu pasaules cenu kāpums (kas savukārt ietekmēs arī dabas gāzes un apkures tarifus gada otrajā pusē).  No otras puses, vājš iekšzemes pieprasījums un nepieciešamā konkurētspējas uzlabošanās spiedīs vietējo resursu un pakalpojumu cenas uz leju. Mēs sagaidām, ka līdz pat 2011. gada vidum vietējo cenu deflācija visticamāk kompensēs pakāpeniski pieaugošās importētas cenas. Tā kā nepieciešamā konkurētspējas uzlabošana var notikt caur cenām un/vai produktivitātes paaugstināšanu, deflācijas dziļums būs arī atkarīgs no tā, cik ātri un daudz varēsim palielināt  produktivitāti – jo lēnāks būs produktivitātes kāpums, jo dziļāka būs deflācija.