|
Recesija beigusies, bet labumu jutīsim vēlāk Tā kā iekšzemes kopprodukta gada samazinājums ir tieši tāds pats kā iepriekšējais novērtējums, tad, domājams, ka rīt publicētie sezonāli izlīdzinātie IKP dati uzrādīs to, ka tehniski recesija ir beigusies un IKP ceturkšņa laikā ir pieaudzis. Tomēr ikdienā to taustāmi varēs sajust, kad sāks pieaugt nodarbinātība. Līdz šim IKP izaugsmi stiprināja un arī tagad turpina veidot eksporta un attiecīgo nozaru izaugsme – rūpniecības un transporta un sakaru nozares jau uzrāda gada pieaugumus. Īpaši vērā ņemama ir mūsu vietējās kokapstrādes rūpniecības izaugsme (39% pret attiecīgo periodu pērn). Lai gan rūpniecības pievienotās vērtības īpatsvars IKP pieaug lēni, tā nozīme turpinās palielināties, un tai ir jākļūst par pamatu pārējo sektoru attīstībai. Šajā ceturksnī jau būtisku iespaidu atstāja arī iekšzemes pieprasījuma lēnāks samazinājums. Investīcijas gan vēl turpināja samazināties galvenokārt mazākas būvniecības dēļ, arī neizmantotā kapacitāte neveicina investīcijas ražošanas iekārtās. Toties privātais patēriņš, izskatās, jau ir sasniedzis zemāko līmeni. Mēs jau redzējām, ka pirmajā ceturksnī pieauga mazumtirdzniecības apgrozījums, arī PVN ienākumi budžetā bija stabili. Tas viss liecina par privātā patēriņa stabilizāciju, un, tā kā tas ir aptuveni divas trešdaļas no IKP, tad atstāja būtisku iespaidu uz pašu IKP dinamiku. Diemžēl izskatās, ka privātais sektors ienākumus gūst uz ēnu ekonomikas pieauguma rēķina. Par to, ka patēriņam novirzītie resursi samazinās, norāda faktoru kopums – algu, kā arī izsniegto kredītu apjoma samazinājums, bet tajā pašā laikā iedzīvotāji mēģina uzkrāt. Tas vēlreiz norāda uz to, ka valdībai kritiski ir jāpārskata fiskālā politika, lai mazinātu ēnu ekonomikas iespaidu. Mēs saglabājam mūsu šī gada IKP izaugsmes prognozi ap -2.5%. |
