Pasaules cenu attīstība un nodokļu pieaugums noteiks Latvijas patēriņa cenu kāpumu šogad
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

Patēriņa cenas decembrī pieauga par 0.1%. Pārtikas cenu kāpums bija straujāks nekā bijām gaidījuši, t.i. par 1.3% mēneša laikā – decembrim neparasti liels cenu pieaugums bija vērojams augļiem, dārzeņiem un kartupeļiem. Arī degvielas cenas ievērojami pieaugušas – par 4% mēneša laikā. Savukārt, sezonālu faktoru dēļ samazinājušās apģērbu un apavu cenas, kļuva lētāki arī medicīniskie produkti. Pārējās galvenajās produktu un pakalpojumu grupās cenas saglabājās diezgan stabilas.

Jāuzsver, ka līdz šim inflācija vēl arvien nav pieprasījuma spiediena izraisīta, bet gan piedāvājuma puses faktoru dēļ. Proti, galvenais faktors, kas paaugstināja cenu līmeni Latvijā 2010.gadā bija izejvielu cenu kāpums pasaulē – tas noveda gan pie pārtikas un degvielas cenu, gan gāzes un siltumenerģijas tarifu kāpuma. Parējās galvenās produktu un pakalpojumu grupās gada griezumā (izņemot tabaku un izglītību) bija vērojama deflācija.

Patērētāju konfidences (jeb noskaņojuma) aptaujas dati liecina, ka pēc oktobrī-novembrī novērotā samazinājuma, inflācijas gaidas ir atkal pieaugušas. Tas, visticamāk, ir saistīts ar paziņotajām nodokļu izmaiņām. Pastāv risks, ka nodokļu izraisītais cenu kāpums šogad varētu kalpot kā iemesls turpmākiem (un bieži vien arī nepamatotiem) cenu paaugstinājumiem un inflācijas gaidas var kļūt spēcīgākas un ietekmēt inflāciju. Tajā pat laikā, ņemot vērā, ka darba tirgus vēl arvien ir ļoti vājš, inflācijas pieaugums var vēl vairāk slāpēt mājsaimniecību jau tā vārgo patēriņu. Ja patērētāji nespēs tērēt vairāk, uzņēmumiem nāksies bremzēt turpmāku cenu kāpumu. Tas, cik lielā mērā patērētāji varēs ietekmēt cenu attīstību būs atkarīgs no konkurences dažādās nozarēs.

Plānotās nodokļu izmaiņas 2011.gadā palielinās patēriņa cenu inflāciju, piemēram, PVN likmju pacelšana varētu palielināt vidējo inflāciju par aptuveni 1 procentpunktu. Ja konkurence uzņēmumu starpā būs vāja, ietekme uz inflāciju var būt lielāka. Sagaidāms, ka pasaules izejvielu cenu kāpums, īpaši pārtikas un naftas, šogad nebūs tik straujš kā pērn, tādēļ to ietekme uz Latvijas patēriņa cenām būs mazāka. Prognozētais dabas gāzes tarifu kritums daļēji kompensēs elektrības tarifu pieaugumu. Kopumā, vidēja patēriņa cenu inflācija šogad varētu pietuvoties 3% atzīmei.