IKP 3Q 2009 ātrais novērtējums
Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists

Kā prognozējām, Latvijā recesija turpina padziļināties – CSP ātrais novērtējums liecina, ka šī gada 3.ceturkšņa IKP, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājies par 18.4%. Kopējais IKP kritums pret cikla augstāko punktu 2007.g. nogalē jau sasniedzis turpat 24% un tas atgriezies 2005.g. sākuma līmenī. Swedbank aprēķini (CSP sezonāli izlīdzinātos datus vēl nav publicējusi) liecina, ka 3.ceturksnī pret 2.ceturksni ekonomikas aktivitāte ir samazinājusies par aptuveni 3%.

Apsteidzošie indikatori – piem., kritums mazumtirdzniecības apgrozījumā un nodokļu ieņēmumos, bezdarba un kredītmaksājumu kavējumu pieaugums – tāpat kā iepriekš, uzrāda IKP kritumu dēļ vāja iekšzemes pieprasījuma, kuru kopš gada vidus pastiprina arī budžeta izdevumu aktīvāka samazināšana. Turpmākā gada laikā būtiskas izmaiņas iekšzemes pieprasījuma tendencēs visticamāk neredzēsim – lai gan arvien lēnāk, iekšzemes pieprasījums tomēr turpinās samazināties. Mājsaimniecību tēriņus mazinās nodarbinātības un ienākumu sarukums, nepieciešamība pakāpeniski dzēst esošās kredītsaistības, kā arī nespēja un/ vai nevēlēšanās uzņemties jaunas kredītsaistības patēriņu nespēs noturēt iepriekšējā līmenī. Arī investīciju jomā straujus un noturīgus pieaugumus neredzēsim, jo jau esošā brīvā kapacitāte saglabājas ļoti augsta, finanšu resursi ir dārgi, bet uzņēmumu pašu peļņa, ko novirzīt investīcijām, ir strauji kritusies vai tās vietā parādījušies zaudējumi. Arī valdības patēriņš būs krītošs dēļ nepieciešamības mazināt budžeta deficītu.

Tomēr ne viss jāskata drūmās krāsās – jau kopš pavasara pozitīvas tendences vērojamas eksportā. Eksporta izaugsme iepriecina (piem., kokrūpniecībā, pārtikas rūpniecībā, iekārtām un mehānismiem), kas tuvākajā laikā būs galvenais ekonomikas izaugsmes ģenerētājs, aiz sevis velkot citus ekonomikas sektorus.

Ņemot vērā, ka krituma tempi ir kļuvuši lēnāki un stabilāki nekā pērnā gada nogalē un šī gada pašā sākumā, iespējams, ka tuvākajā laikā kādā ceturksnī pret iepriekšējo ceturksni ekonomika var pat īslaicīgi pieaugt un tīri formāli recesija var beigties. To tikko redzējām Lietuvā, kad 3.ceturksnī pret 2.ceturksni tās IKP pieauga par aptuveni 6%. Šādas svārstības izaugsmes tempos gan vēl nebūs noturīgas un tendence IKP samazināties atgriezīsies. Sagaidām, ka Latvijas IKP savu zemāko punktu sasniegs 2010.g. vidū; ap to laiku eksporta virzīta izaugsme kļūs plašāka un kompensēs iekšzemes pieprasījuma kritumu.