Pasaules satricinājumi varētu negatīvi ietekmēt Latvijas eksportu
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste

Šī gada jūnijā Latvijas preču eksports nedaudz saruka mēneša griezumā, lai gan joprojām bija par 30% lielāks nekā pirms gada. Vasaras mēnešos aktivitāte parasti ir zemāka, tāpēc viena mēneša kritums vēl nenozīmē turpmāko eksporta samazināšanos. Jūnijā kritumu noteica koka produktu un metālu eksporta samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Kopumā šī gada pirmajā pusē preču eksports pieauga par turpat 37%, kas ir straujāk, nekā varēja gaidīt šī gada sākumā. Šīgada labos eksporta radītājus lielā mērā noteica mūsu galveno tirdzniecības partneru straujāka izaugsme, piem., Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā, Zviedrijā (kopā ap 60% no Latvijas preču eksporta). Tomēr pēdējie notikumi pasaules akciju tirgos un biržās, kā arī konjunktūras jeb uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās mūsu tirdzniecības partneru ražojošos sektoros norāda uz izaugsmes tempu palēnināšanos, kas neapšaubāmi ietekmēs arī Latvijas eksporta radītājus.

Laba ziņa ir tāda, ka Latvijas ražotāji-eksportētāji šobrīd ir daudz spēcīgāki, nekā pirms paris gadiem. Viņi ir daudz strādājuši, lai palielinātu savu konkurētspēju, efektivizētu ražošanu un atrastu jaunus noieta tirgus. Viņiem ir zināmas finanšu rezerves, piem., privāto nefinanšu sabiedrību depozīti šī gada jūnija bija par 27% lielāki, nekā pirms gada, un par 8% lielāki, nekā 2007.gada beigās. Tādējādi eksportētājiem ir vieglāk pretoties pasaules satricinājumiem. Tajā pat laikā būtu naivi cerēt uz Latvijas eksporta turpmāko izaugsmi, ja pieprasījums pasaulē strauji noplaks. Turklāt ir jāsaprot, ka, lai Latvijas eksportētāji nezaudētu savas tirgus daļas ārvalstīs, konkurētspējas uzlabošanas procesam ir jābūt pastāvīgam.