Par patēriņa cenām jūlijā
Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists

Saskaņā ar CSP datiem, jūlijā patēriņa cenas ir kāpušas par 0.2%. Straujākais cenu kāpums reģistrēts ar mājokļa uzturēšanu saistītiem izdevumiem (mēneša laikā +1.3%) un pārtikai (+0.8%), veselībai un transporta izdevumiem (abiem par 0.3%). Straujākais cenu kritums sezonālu faktoru dēļ bijis apģērbam un apaviem (-4.5%). Ņemot vērā vēl arvien vājo darba tirgu (augsts bezdarbs, kā arī būtiski samazinātas algas, kas tuvākajā laikā īpaši nepieaugs) šāds pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenu kāpums mazina mazturīgo iedzīvotāju pirktspēju. Proti, tie cenu kritumi, ko redzējām pērn, pakāpeniski izplēn un dzīves dārdzība pieaug. Kamēr iedzīvotājiem šāda notikumu gaita tukšo maciņu, uzņēmumiem, ja viņi spēj cenas celt paši un tas nenotiek izmaksu pieauguma dēļ, cenu kāpums ir labvēlīgs, jo audzē apgrozījumu un ļauj vieglāk tikt galā ar iepriekš uzkrāto parādsaistību dzēšanu. Cenu pieauguma tendence kļūst arvien izteiktāka arī pārējās mūsu reģiona valstīs, līdz ar to jārēķinās, ka deflācijas periods būs īsāks nekā iepriekš gaidīts – šogad patēriņa cenas mazinājās tikai maijā, visos citos mēnešos bija vērojams to kāpums. Kamēr gadā vidēji vēl arvien šogad cenas būs zemākas nekā pērn, tuvojoties šī gada nogalei, cenas vidēji jau būs augstākas nekā attiecīgajā pērnā gada mēnesī.

Lai mazinātu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mazturīgo iedzīvotāju pirktspēju, nepieciešams: (i) veicināt konkurenci, kas mazinātu iespējas palielināt cenas, (ii) mazināt slogu uz iedzīvotāju ienākumiem, būtiski palielinot neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts budžetam to kompensējot ar augstāku nekustamā īpašuma nodokli mājoklim, (iii) strauji un pārdomāti īstenojot strukturālās reformas, kas veicinās uzņēmu konkurētspēju un ļaus radīt jaunas darba vietas (piem., īslaicīgi mazinot sociālā nodokļa likmi darbā piesaistītiem ilgtermiņa bezdarbniekiem).