Ekonomikas izaugsme paātrinās
Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists

Jau ātrais novērtējums uzrādīja to, ka ekonomiskā izaugsme šī gada otrajā ceturksnī bija straujāka, nekā pirmajā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) dati ir nedaudz uzlaboti salīdzinājumā ar ātro novērtējumu pirms mēneša, proti, Latvijas ekonomika šī gada 1.ceturksnī pieauga par 5.6% pret attiecīgo periodu pērn (iepriekš 5.3%). Daļēji to, iespējams, iespaidoja pāreja uz NACE 2 klasifikāciju un līdz ar to arī precizētu metodoloģiju, kas mainīja visus IKP vēsturiskos datus.

Ekonomiskās attīstības pamatā joprojām ir ražošanas nozaru izaugsme, kas ir saistītas ar eksportu. Šo nozaru devums IKP pieaugumā sastādīja 2 procentpunktus. Apstrādes rūpniecība pieauga par 14.6%. Lai arī pakalpojumu nozaru devums ir lielāks, ir pamats uzskatīt, ka to attīstība arī ir cieši saistīta ar eksportu. Daļa no pakalpojumu nozarēm ir eksportējošās (piem., transports), daļa netieši saistīta ar eksportu, piemērām, apkalpojot eksportējošos uzņēmumus. Tāpēc straujš pieaugums ir vērojams gan transporta un uzglabāšanas nozarē (8.1%), gan arī tirdzniecībā (7.3%), kas nav tikai saistīta ar iekšzemes patēriņu.

Preču un pakalpojumu importa pieauguma tempi (22.1%) saglabājas lielāki, nekā preču un pakalpojumu eksporta (15%). Tas daļēji ir izskaidrojams ar to, ka turpinās straujš investīciju pieaugums (21.7%), kas liecina par Latvijas ekonomikas potenciāla pieaugumu. Tomēr arī mājsaimniecību patēriņa pieaugums ir diezgan labs (4.4%), jo arī darba tirgū vērojama uzlabošanās – nodarbinātība un ienākumi lēnām pieaug, bet to negatīvi iespaido cenu kāpums, īpaši ar mājokli saistītie izdevumi.

Lai arī IKP otrā ceturkšņa pieaugums ir nedaudz straujāks, nekā gaidīts, mēs saglabājam IKP izaugsmes prognozi šim gadam 4.2%. Tomēr ekonomiskā sabremzēšanās Eiropā noteikti atsauksies uz Latvijas eksporta rādītājiem, mazinot arī investīciju aktivitāti. Tādēļ mēs sagaidām, ka IKP izaugsme pierims gada otrajā pusē.