Lielam pārtikas cenu pieaugumam rudenī nav pamata
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste

Augustā patēriņa cenas samazinājās par 0.3% pret iepriekšējo mēnesi, kas ir ļoti tuvu mūsu prognozei. Gada laikā cenas ir pieaugušās par 4.7%.

Kā arī tika gaidīts, lielāku ieguldījumu augusta deflācijai deva sezonālais pārtikas cenu kritums, jo īpaši augļiem un dārzeņiem. Diemžēl jāsecina, ka pēdējā laikā atkal parādījies daudz runu par pārtikas cenu kāpumu rudenī, kas var veicināt arī iedzīvotāju inflācijas gaidu pieaugumu. Tiešām, pēdējo trīs nedēļu laikā pasaules pārtikas cenas ir nedaudz pakāpušās uz augšu. Tomēr The Economist rēķinātais pasaules pārtikas cenu indekss šī gada septembrī bija vien par 5% augstāks, nekā augusta sākumā, tādējādi vien sasniedzot šī gada sākuma līmeni. Tas tiešām nav liels kāpums, ņemot vērā šo datu svārstīgumu. Protams, dažādiem produktiem cenu attīstība nedaudz atšķiras, un, kaut vai sezonālo iemeslu dēļ, septembrī redzēsim, piemēram, dārzeņu cenu kāpumu. Taču jāuzsver, ka kopumā lielam kāpumam pašlaik nav pamata un sagaidāms, ka jau nākamgad pārtikas cenas nedaudz mazināsies.

Augustā ir kritušās arī degvielas cenas. Pasaules naftas cenas septembra sākumā nedaudz palielinājās, tomēr šis pieaugums vien nokompensēja augusta kritumu, tādējādi atgriežoties pie jūlija līmeņa. Tāpēc, iespējams, septembrī redzēsim nelielu degvielas cenu kāpumu. Ilgākā perspektīvā tomēr sagaidāms, ka, pasaules izaugsmei bremzējoties, mazināsies arī pieprasījums pēc naftas un degvielas cenām nevajadzētu kāpt.

Savukārt pārsteigums bija redzēt apģērbu cenu pieaugumu augustā, jo parasti šajā mēnesī vēl turpinās izpārdošanas. Pēdējo reizi apģērba cenu kāpums augustā bija novērots vien 2008.gadā, proti, pirms krīzes.

Swedbank prognozē 4.5% vidējo patēriņa cenu inflāciju 2011.gadā, savukārt nākamajā gadā tā pierims līdz aptuveni 2.4%. Šī prognoze balstīta uz pieņēmumu, ka nodokļi vairs netiks celti un izejvielu cenas pasaulē nedaudz nokritīs. Līdz ar to arvien būtiskāks noteicējs Latvijas cenu attīstībai kļūs vietēja konkurence. Uz to būtu jāpievērš uzmanība arī valdībai, jo, veicinot konkurenci, ir iespējams ne tikai bremzēt cenu kāpumu, bet arī uzlabot produktivitāti un konkurētspēju.