Labdien! Swedbank mājas lapā ieviesām jaunu rubriku - "Eksperta komentārs". Pašreizējā makroekonomiskajā situācijā sabiedrībā ir arvien lielāka vajadzība pēc ekspertu skaidrojuma un prognozēm par svarīgākajām norisēm, šajā rubrika katru nedēļu tiks publicēti ekspertu komentāri par aktuālām tēmām.

Par IKP
Mārtiņš Kazāks, Swedbank galvenais ekonomists

IKP samazinājums kopumā atbilst mūsu prognozēm.  Privātais patēriņš turpināja strauju samazinājumu (gada kritums sasniedza 23.2%), ko noteica straujš iedzīvotāju ienākumu kritums (piemēram, algu fonds samazinājās par aptuveni 23%), tādējādi privātais patēriņš ir nokritis uz 2005./2006. gg. līmeni. Otrajā ceturksnī IKP samazinājumu būtiski iespaidoja arī situācija valsts budžetā, samazinot valdības patēriņu par 6.9% un atmetot valsts patēriņu 2006.g. līmenī. Savukārt investīciju kritums bija vēl lielāks (-31.1%) sasniedzot jau 2004.g. līmeni, t.i. mēs esam atpakaļ tieši pirms buma līmenī.

Labā ziņa ir tā, ka eksports, šķiet, ir sasniedzis savu zemāko līmeni, jo sāk atkopties arī eksporta tirgi. To labi parāda kokrūpniecība, kas šķiet krīzes dziļākajam punktam jau ir pāri. Ja Latvijas ekonomikas samazinājumu 2009.g. pirmajā ceturksnī vēl veidoja gan iekšzemes patēriņa, gan eksporta samazinājums, tad kopš pavasara situācija eksporta tirgos pamazām stabilizējas un turpmāk IKP kritums ceturkšņa griezumā (t.i. ceturksnis pret iepriekšējo ceturksni) būs vien dēļ iekšzemes pieprasījuma krituma. Dēļ turpmāka iekšzemes patēriņa krišanās (piem., bezdarba kāpums, algu samazinājums mājsaimniecību patēriņa līmeni pakāpeniski samazinās līdz pirms buma līmenim) Latvijas ekonomika vēl turpinās sarauties, lai gan ceturkšņa samazinājums noteikti vairs nebūs tik liels kā šī gada pirmā ceturkšņa -11%. Ekonomiskās aktivitātes līmeņa ziņā Latvijas ekonomika sasniegs zemāko punktu nākamā gada vidū, kad IKP apjoms salīdzināmās cenās ceturkšņa griezumā pamazām varētu atsākt pieaugt, jo iekšzemes patēriņa kritumu kompensēs eksporta pieaugums.

2009.gadam mēs saglabājam iepriekšējo IKP prognozi -17%…-20%. Prognozes intervāls ir ļoti plašs galvenokārt dēļ krājumu izmaiņām, kuru svārstības ir bijušas ļoti lielas (tās var pavirzīt IKP pat par pāris procentpunktiem) un dažkārt grūti izskaidrojamas.