Pakalpojumu cenu kritums kļūst arvien izteiktāks
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

Februārī cenas kopumā bija stabilas, jo nelielu sadārdzinājumu precēm nokompensēja pakalpojumu cenu samazināšanās. Līdzīgi kā janvārī preču cenu pieaugumu nodrošināja pārtikas sadārdzināšanās. Pārtikas cenu tendences paliek arvien neprognozējamākas, jo tās ir ļoti daudz atkarīgas no neskaitāmām akcijām. Mainās arī sezonalitāte – piem., ja iepriekšējos divos gados augļu un dārzeņu cenas februārī krita, tad šogad tās palielinājās. Savukārt cenu palielinājums alkoholam un tabakai (līdz ar akcīzes nodokļa izmaiņām), kā arī degvielai (pasaules naftas cenu kāpuma dēļ) atbilst mūsu prognozēm.

Pārējas produktu grupās cenas krita un sevišķi izteikta kļūst pakalpojumu cenu samazināšanās, kas atspoguļo vājo iekšzemes pieprasījumu. Līdzīgas tendences visticamāk novērosim arī turpmākajos mēnešos.

Jāatzīmē, ka 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu pieaugums februārī bija vien 1.3%. Tas nozīme, ka visticamāk jau izpildām Māstrihtas kritēriju attiecībā uz inflāciju (to rēķina balstoties uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu, kas parasti tiek publicēts nedaudz vēlāk).

Mēs saglabājām savu prognozi, ka 2010. gadā vidējā deflācija sasniegs aptuveni 3-4%. Vājš iekšzemes pieprasījums turpinās dzīt vietējo resursu un pakalpojumu cenas uz leju, kamēr importētās cenas (piem., degviela) un nodokļu izmaiņas mazinās deflācijas spiedienu. Tuvākā gada laikā vietējo cenu deflāciju visticamāk kompensēs pakāpeniski pieaugošās importēta cenas.