Labdien! Swedbank mājas lapā ieviesām jaunu rubriku - "Eksperta komentārs". Pašreizējā makroekonomiskajā situācijā sabiedrībā ir arvien lielāka vajadzība pēc ekspertu skaidrojuma un prognozēm par svarīgākajām norisēm, šajā rubrika katru nedēļu tiks publicēti ekspertu komentāri par aktuālām tēmām.

Vietējas izcelsmes precēm cenu kritums turpināsies
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

Mēneša inflācija janvārī ir skaidrojama ar sezonālu pārtikas sadārdzināšanos, ka arī degvielas cenu pieaugumu pasaules tendenču dēļ. Savukārt pakalpojumos un nepārtikas precēs joprojām tika novērota deflācija. Protams, janvārī-februārī būtisku iespaidu uz cenām atstāja arī gada sākuma izpārdošanas.

Mainoties patērētāju paradumiem, pielāgojoties ekonomiskajai situācijai, 2009. gadā mainījās arī patēriņa groza svari. Varam redzēt, ka iedzīvotāji tagad relatīvi vairāk tērē pārtikai un mājoklim – tas ir saistīts gan ar cenu un tarifu samazināšanos, gan ar to, ka līdz ar ienākumu kritumu patērētājiem jāizvēlas, ko viņi var atļauties. Tāpēc arī izdevumu daļa atpūtai un kultūrai, mājokļa iekārtai, restorāniem, apģērbam un apaviem samazinājās. Līdz ar degvielas cenu kritumu samazinājās arī transporta izdevumu īpatsvars.

Deflācijas spiediens saglabājas un, visticamāk, jau februārī atkal novērosim nelielu mēneša deflāciju. To varētu mazināt degvielas, daļēji pārtikas, alkohola un tabakas cenu izmaiņas (dēļ nodokļu izmaiņām un pasaules cenu tendencēm) – pārējās galvenajās produktu un pakalpojumu grupās deflācija turpināsies.

Sagaidāms, ka 2010. gadā vidēja deflācija sasniegs aptuveni 3-4%. Dēļ sezonāliem faktoriem un arī nodokļu izmaiņām atsevišķos mēnešos varētu parādīties neliela inflācija, bet kopējā tendence būs lejupejoša. Vājš iekšzemes pieprasījums spiedīs vietējo resursu un pakalpojumu cenas uz leju. Tuvākā gada laikā vietējo cenu deflācija visticamāk kompensēs pakāpeniski pieaugošas importētas cenas (piem., degviela).

Tā kā nepieciešamā konkurētspējas uzlabošana var notikt caur cenu samazināšanu un/vai produktivitātes paaugstināšanu, deflācijas dziļums būs arī atkarīgs no tā, cik ātri un daudz varēsim palielināt  produktivitāti – jo lēnāks būs produktivitātes kāpums, jo dziļāka deflācija būs nepieciešama (t.sk. darbaspēka izmaksu samazināšana – gan algu, gan darbinieku skaita mazināšana).