|
Rūpniecības izaugsmes tempi kāpj, bet atgūšanās joprojām neviendabīga Rūpniecības izlaide jūlijā pieauga jau piekto mēnesi pēc kārtas, turklāt spēcīgi – par 2.3% mēneša laikā. Apstrādes rūpniecības izlaide pieauga vēl straujāk – par 2.7%. Jūlijā apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu noteica tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana, ka arī nemetālisko minerālu, gumijas, plastmasas un papīru izstrādājumu ražošana un kokrūpniecība. Tika pārskatīta sezonāli izlīdzināta laika rinda šim gadam un tagad rūpniecības atgūšanās izskatās spēcīgāka, nekā lēsts iepriekš. Gada pieaugums jūlija jau sasniedza 17.9% rūpniecībā kopumā un 18.7% apstrādes rūpniecībā. Pārskatītie dati liecina arī par to, ka 2.ceturksnī rūpniecības izaugsme bija straujāka (7% nevis 6% ceturkšņa laikā). Tas norāda uz iespējamu straujāku sezonāli izlīdzinātā IKP kāpumu 2. ceturksnī, nekā rādīja ātrais novērtējums. Pēc saražotiem apjomiem jau esam atpakaļ uz 2008.g. vidus līmeni, t.i., pirms pasaules tirdzniecības sabrukšanas. Tomēr nozaru dinamika vēl joprojām ir ļoti atšķirīga – piem., kamēr koka produktu ražošanas apjomi jau par aptuveni 20% virs pirmskrīzes līmeņa, nemetālisko izstrādājumu vai mašīnu un iekārtu apjomi vēl atpaliek vairāk nekā par trešdaļu. Publicētie cipari vieš zināmu optimismu par rūpniecības attīstību, un pašlaik izskatās, ka 2010.gadā rūpniecības izlaides pieaugums varētu pat pārsniegt mūsu iepriekš prognozētos 10%. Tomēr sagaidāms, ka izaugsmes tempi palēnināsies gada beigās. Biznesa pusē dzirdētais liecina par to, ka ražotāji noturēs sasniegtus apjomus, bet turpmāka izaugsme jau ir daudz sarežģītāka. Piemērām, daudzas eksportējošās kompānijas jau strādā tuvu maksimālai kapacitātei. Jaudu palielināšana, valstu un produktu klāsta diversifikācija (t.sk. pāreja uz augstāku pievienoto vērtību) ir loģisks risinājums, bet tam ir nepieciešamas investīcijas un laiks. Turklāt mūsu rūpniecības atgūšanās dinamika ir līdzīga kā citās Eiropas valstīs un, ja izaugsmes tempi reģionā bremzēsies, arī Latvijas tempi noplaks. |
