Maksājumu bilances dati liecina, ka ES Fondu apguve neveicas
Dainis Stikuts, Swedbank vecākais ekonomists

Tekošā konta pārpalikums 2. ceturksnī turpināja samazināties, saraujoties par 62.4 milj. latu jeb 0.5% no mūsu prognozētā gada IKP uz 183.8 milj. latu (1.5% no gada IKP). Tomēr mūs priecē eksporta izaugsme, kas uzrādīja labus rezultātus gan preču, gan pakalpojumu segmentā, lai arī daļēji tā bija atgūšanās no pirmā ceturkšņa krituma. Līdz ar to uz gada beigām eksporta pieaugums varētu būt mērenāks.

Preču eksports, pateicoties arī straujajai apstrādes rūpniecības attīstībai, pieauga par 30% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Par 1.6% pieauga arī pakalpojumu eksports. Auga gan ārzemju darījumu braucieni, gan citi ārpakalpojumi, īpaši izceļas pasažieru aviopārvadājumu eksports. Lai gan preču un pakalpojumu imports arī pieauga, tomēr kopumā preču un pakalpojumu bilance bija pozitīva.

Maksājumu bilance otrajā ceturksnī parādīja to, ka arī ES fondu apguve Latvijai neveicās diezgan spoži. ES naudu ieplūde būtiski samazinājās gan kārtējo pārvedumu kontā, gan kapitāla kontā. Protams, šīs plūsmas attiecās arī uz iepriekšējo periodu projektiem, bet tas vairāk liecina par to, ka iepriekšējo gadu valdības nedarīja visu iespējamo, lai izmantotu visu ES fondu potenciālu. Pašlaik Latvija ir saņēmusi tikai 20% no pieejamiem resursiem. Tāpēc, lai Latvija spētu saņemt visus pieejamos līdzekļus no ES un lieki nekavētu ekonomikas atkopšanos, to apgūšanai ir jābūt vienai no valsts prioritātēm.

Pusgadā tekošā konta pārpalikums jau ir sasniedzis 3.5% no IKP, kas ir nedaudz mazāk nekā mēs gaidījām, tomēr šogad noteikti būs vērā ņemams (ap 8%) tekošā konta pārpalikums, kas nozīmē to, ka valsts kopumā turpinās samazināt sava ārējās kredītsaistības.