Labdien! Swedbank mājas lapā ieviesām jaunu rubriku - "Eksperta komentārs". Pašreizējā makroekonomiskajā situācijā sabiedrībā ir arvien lielāka vajadzība pēc ekspertu skaidrojuma un prognozēm par svarīgākajām norisēm, šajā rubrika katru nedēļu tiks publicēti ekspertu komentāri par aktuālām tēmām.

Par algām 3. ceturksnī
Lija Strašuna, Swedbank vecākais ekonomists

No pagājušā gada 4. ceturkšņa līdz šī gada septembra beigām mēneša vidējā bruto alga ir samazinājušies par 8.5%. Sabiedriskajā sektorā kritums ir 17.5%, bet privātajā sektorā – 3.6%.

Līdz ar budžeta grozījumiem, un to izmaiņām stājoties spēkā no 1. jūlija, ievērojami mazinājās algas sabiedriskajā sektorā (par 7% ceturkšņa laikā). Aptuveni tikpat daudz samazinājās arī strādājošo skaits un/vai darba stundu skaits. Lai gan 4. ceturksnī lielas algu izmaiņas sabiedriskajā sektora līdz šim nav bijušas, tomēr nākamajā gadā vienotas darba samaksas sistēmas reformas ietvaros dažiem darbiniekiem gaidāmi papildus algu samazinājumi. Diemžēl tas mazina darbinieku motivāciju un palielina korupcijas risku. Atalgojumu valsts sektorā vajadzētu salīdzināt ar privāto sektoru, nevis piesiet pie kāda viena amata atlīdzības apjoma (t.i. prezidenta vai premjerministra).

Savukārt, privātajā sektorā algu samazinājums joprojām ir pārsteidzoši mazs, tikai 0.7% ceturkšņa laikā. To daļēji varēja ietekmēt atvaļinājuma naudas izmaksāšanas kārtība (gan kompensācijas atlaišanas brīdī, gan arī tiem, kuri devās atvaļinājumā jūlijā-septembrī), kas tiek izmaksāta pēdējo 6 mēnešu vidējās algas apmērā. Tik mazs algu samazinājums privātajā sektorā diemžēl parāda arī to, cik liela ietekme ir ēnu ekonomikai jeb aplokšņu algām – visticamāk algu kritums ir lielāks, bet tas skar aplokšņu algas apjomu, jo, darbiniekiem oficiāli saņemot minimālo algu, to nav iespējams samazināt. Pēc 2008. gada datiem ap 20% no nodarbinātājiem saņem algu zem 200 Ls.

Joprojām lielāka ietekme uz darba izmaksu mazināšanu ir atlaišanai un darba stundu samazināšanai. Kopumā gada laikā darba samaksas fonds jau kritās par 30.6%, kamēr algas tikai par 6.4%.

Mēs sagaidām, ka algu kritums turpināsies. Pašlaik darba tirgū pielāgošanās vēl nav beigusies, jo konkurētspējas ieguvumi līdz šim vēl nav pietiekoši. Turpmākā darba tirgus korekcija visticamāk notiks uz darba algu samazināšanas rēķina un ražīguma uzlabojumiem. 2010. gadā neto algu kritumu neapšaubāmi ietekmēs arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana no 23% līdz 26%. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā darba dēvēji nespēs kompensēt šo algu samazinājumu visiem saviem darbiniekiem. Kā jau mēs vairākkārt esam komentējuši, darbaspēka nodokļu paaugstināšana nav risinājums pašreizējām budžeta grūtībām, jo tas atkal pasliktina konkurētspēju un vēl vairāk izkropļo ekonomikas struktūru. Mūsuprāt, efektīvāk būtu ļaut cilvēkam nopelnīt un tad aplikt ar nodokli patēriņu un/vai nekustāmo īpašumu. Arī pasaulē pašlaik stiprinās tendence nodokļu slogu pārvirzīt no ienākumiem uz patēriņu un mājokli, jo kapitāla un darbaspēka pārrobežu kustība ir kļuvusi vienkāršāka.