SEPA ir vienota eiro maksājumu zona, kurā ir likvidētas atšķirības starp iekšzemes un pārrobežu maksājumiem eiro valūtā. Pirmās ar SEPA saistītās izmaiņas stājās spēkā 2008. gada 28. janvārī. SEPA tieši ietekmēs Latviju līdz ar tās pārreju uz eiro valūtu, taču netiešu ietekmi mēs izjutīsim jau ātrāk, jo vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu jau tagad lieto eiro. Bez tam, no 2008.gada 28.janvāra, veicot maksājums EUR, ir iespējams izmantot atsevišķus, tā saucamos, SEPA atribūtus (piemēram, īpaši strukturētā veidā maksājumā iekļaut nepieciešamo papildus informāciju par apmaksājamo rēķinu).

SEPA tika izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2007. gada 24. aprīlī pieņemto Direktīvu par maksājumu pakalpojumiem. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt to, lai Eiropas Savienībā pārrobežu maksājumi, jo īpaši kredīta pārvedumi, tiešā debeta maksājumi un bankas norēķinu karšu maksājumi būtu tikpat viegli, efektīvi un droši kā dalībvalstīs veiktie iekšzemes maksājumi. Direktīva arī kalpo par tiesisko pamatu Vienotās eiro maksājuma zonas izveidei. Tajā pašā laikā šī direktīva nostiprina visu maksājumu pakalpojumu lietotāju (patērētāju, tirgotāju, lielu, mazu un vidēju uzņēmumu) tiesības un aizsardzību.

SEPA ietver visas ES dalībvalstis, kā arī Islandi, Norvēģiju, Lihtenšteinu un Šveici.

Kuras jomas SEPA regulē?

1. Maksājumu uzdevumi. Bezskaidras naudas pārvedumi starp bankām, kuras ir pievienojušās SEPA sistēmai, tika īstenoti sākot ar 2008. gada 28. janvāri. Šajā gadījumā noteikumos ir atrunāta kārtība, kā tiek izmantots starptautiskais bankas konta numurs (IBAN) un bankas identifikācijas kods (BIC); maksājuma veikšanas noteikumi; dalībnieku tiesības un pienākumi; maksājuma nosūtīšanas, saņemšanas un noraidīšanas nosacījumi, tiesiskajais pamatojums un citi jautājumi.

2. Automātiskā rēķinu apmaksa (jeb tiešais debets). Pāreja uz SEPA tiešā debeta norēķinu shēmu sākās 2009. gada 2. novembrī. SEPA tiešā debeta shēmas izmantošana nozīmē to, ka pēc Latvijas banku pievienošanās minētai shēmai, šo banku klienti varēs izmantot automātisko rēķinu apmaksu arī uz citām ES dalībvalstīm. Piemēram, klienti varēs norēķināties par tālruņa pakalpojumiem vai nomaksāt citus rēķinus par pakalpojumiem, kuru sniedzējs atrodas ārpus Latvijas. Arī Latvijas banku klienti, kā Automātiskās rēķinu apmaksas saņēmēji, var akumulēt vienā kontā visus Automātiskās rēķinu apmaksas maksājumus no visiem klientiem, kas norēķinus veic ar Eiropas Savienībā, Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Monako esošo banku starpniecību.

3. Bankas norēķinu kartes. SEPA sistēmas piemērošana ļaus izmantot visas ES dalībvalstīs esošo banku izsniegtās norēķinu kartes visās ES dalībvalstīs. Sākot ar 2008. gadu visām bankām ES ir pienākums izdot norēķinu kartes ar čipu (čipkartes), kas atbilst EMV (Eurocard MasterCard Visa)standartam un šīs kartes var izmantot, lai veiktu norēķinus vai izņemtu skaidru naudu no bankomātiem visās ES dalībvalstīs. Sākot ar 2010. gada beigām jānodrošina, lai visas banku norēķinu kartes būtu iespējams izmantot visā vienotā eiro maksājumu zonā.

Kā SEPA ietekmē Swedbank grupas klientus?

Swedbank kā Swedbank Grupas uzņēmums piedāvā tās klientiem jaunas iespējas, kas radušās līdz ar SEPA.
Sākot ar 2008. gada 28. janvāri visi mūsu klienti var veikt eiro valūtas pārskaitījumus uz bankām, kuras ir pievienojušās SEPA sistēmai. Tādējādi jūs varat izmantot papildu iespējas kā nosūtīt informāciju maksājuma saņēmējam un mūsu papildu garantijas, kuras sniedz SEPA sistēma.

Šobrīd bankas pakalpojumu sniegšana nav atkarīga no valstu robežām un tāpēc ir iespējams veikt norēķinus Eiropā, ja uzņēmumam ir tikai viens konts vienā bankā. Tas nozīmē, ka Swedbank grupas klientiem ir ērtāka pieeja starptautiskajam tirgum, jo kā Swedbank meitas uzņēmums mēs esam pārstāvēti daudzās Eiropas valstīs.