Swedbank Centrālā Ēka

Spilgtākā jaunceltne 2004. gadā

Daugavas kreisā krasta saistošākā iezīme pēdējā laikā ir Swedbank topošā biroju ēka, kuru raksturo augstums un slaidais siluets. Augšuptiekšanās iespaidu rada nelielais mājas sašaurinājums, palielinoties stāvu skaitam, kā arī slīpais fasādes risinājums, kas vizuāli atgādina buru, un to noslēdzošā spice. Fasādes stiklojums un vides iekārtojuma elementi vizuāli saista ēku ar Daugavas ūdens virsmu, tādējādi to iesaistot apkārtnē. Bankas jaunā ēka iezīmē Daugavas kreisā krasta jauno apveidu, un simboliskā līmenī – arī Latvijas veiksmīgo ekonomisko attīstību.

Būvniecības risinājumi

Swedbank Jaunā ēka ir jauns būvniecības kvalitātes apliecinājums, pirmo reizi neatkarīgās Latvijas laikā ceļot 29 stāvu (26 virszemes stāvi, 2 pazemes līmeņi un nulles stāvs) ēku 120,5 metru augstumā. Tāpat pirmo reizi Latvijā ēkas fasādes apdarē tik lielā platībā izmantota stiklota virsma, kas izbūvēta ar Fulton alumīnija fasādes sistēmu. Gan stikli, gan fasādes sistēma ir jaunākās paaudzes būvniecības risinājumi savā kategorijā. Kombinācijā ar stiklotām fasāžu sistēmām izmantotas arī keramisko paneļu fasāžu apdares sistēmas. Ēka balstās uz 286 pāļiem, kuri iedzīti līdz 27 metru dziļumam, aizsniedzot dolomīta slāni – tas ir apmēram septiņu stāvu dziļumā zem zemes. Visā ēkas augstumā to balsta 15 kolonnas 85 cm diametrā, kā arī 9 papildkolonnas 60 cm diametrā.

Ēkas būvniecībā izmantoti gan ārvalstu, gan Latvijā ražoti materiāli: Fulton sistēma no Kanādas, stikli no ASV kompānijas Sunguard, savukārt metāla konstrukcijas ražotas Latvijas uzņēmumā Arcus IK.

Ēkas galvenais būvuzņēmējs ir SIA „Merks“, projekta vadītāja – Vineta Verika.

Arhitektoniskais risinājums

Ēkas arhitektonisko veidolu noteica tās atrašanās vieta, tāpēc būtiskākais ēkas projektā ir siluets. To raksturo vieglums, dinamika un caurspīdīgums. Stiklotās fasādes risinājums veidots tā, ka dažos rakursos ēka ir pilnībā caurskatāma - to var dēvēt par caurspīdīgāko ēku Baltijā. Arī stiklu tonējums un zaļajā zonā iekārtotie baseini uzsvērs gaišumu un vieglumu. Projekta dinamiku pastiprina tas, ka, aplūkojot ēku no dažādiem skatu punktiem vairākās vietās, tā izskatās atšķirīga - to var ieraudzīt ikkreiz kā no jauna.

Objekta būvapjoms sastāv no divām daļām – 26 virszemes stāvu augstceltnes, kur izvietotas biroju, konferenču, atpūtas, sabiedriskās ēdināšanas un tehniskās telpas, kā arī autonovoietnes divos stāvos paralēli Krišjāņa Valdemāra ielai.

Stāvu funkcionālā risinājuma pamatā ir plānojums ar centrālo kodolu vidū un darba telpām ap to. Šāds risinājums maksimāli nodrošina skatu no iekštelpām uz Vecrīgu, Pārdaugavu un ostu.

Izejot no ēkas apjoma kompozicionālās uzbūves, torņa daļā pielietoti divi fasāžu konstruktīvie risinājumi ar uzsvērtu horizontālu dalījumu slīpā augstuma fasādes daļā – stiklojums no grīdas līdz griestiem, cilindriskā torņa daļā – stiklotās fasādes sistēma.

Diennakts tumšajā laikā ēka iezīmēsies uz Daugavas kreisā krasta fona ar fasādes apgaismojumu, kuru veidos ārējais apgaismojums un iekšējo dežūrgaismu kompozīcija.

Ēkas arhitekti ir Viktors Valgums (arhitektu birojs „Zenico Projekts“) un Alvis Zlaugotnis (arhitektu birojs „Tectum“).